Informācija par valsti

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Informācija par valsti « PeruPeru atrodas Dienvidamerikas rietumos un valsts rietumu krastu apskalo Klusais okeāns. Peru kaimiņvalstis ir Ekvadora, Kolumbija, Brazīlija, Bolīvija un Čīle.

Pēc iedzīvotāju skaita Peru ir viena no lielākajām Dienvidamerikas valstīm.
Tajā ir Andu grēda un plakankalņu josla, bet austrumu daļā – mitrie tropiskie meži. Vairums iedzīvotāju ir ļoti trūcīgi un dzīvo fermās kalnos vai arī strādā plantācijās, kur eksportam audzē kafijas pupiņas, cukurniedres un kokvilnu.

Andos uz robežas starp Peru un Bolīviju atrodas Titikakas ezers – lielākais augstkalnu ezers pasaulē. Dažviet ezers ir 180 m un pat 300 m dziļš. Pa ezeru kursē lieli kuģi, bet vietējie ļaudis no niedrēm būvē tradicionālās zvejas laivas. Peru ir 12 000 dažādu izmēru ezeri un 262 dažādu upju baseinu.

Platība: 1.28 milj. km2
Iedzīvotāju skaits: 28.65 milj.
Valsts iekārta: Republika
Galvaspilsēta: Lima

Lielākās pilsētas: Čiklajo, Truhiljo, Arekipa, Kusko, Ikitosa
Oficiālā valoda: Peru ir divas oficiālās valodas - spāņu un iezemiešu kečvu. Spāņu valodu lieto valdībā un mēdijos, kā arī izglītībā un tirdzniecībā. Amerindiāņi, kas dzīvo Andu augstienēs runā kečvu valodā.
Reliģija: Kristietība 89%

Klimats

Informācija par valsti « PeruPeru nav viena veida klimats – tuksneši, džungļi, kalnu ciemati un piekrastes pilsētas ir dažādu dabas spēku ietekmēti. Lietus sezona ir jūnijs – septembris Limā un novembris – marts kalnos. Ziemeļu un dienvidu augstienēs lietus sezona ir oktobris – aprīlis. Gar Amazoni ir vienmēr karsts un mitrs. Piekrastē ir sauss un mērens klimats, Andos no mērena līdz aukstam laikam.

Spriegums tīklā: 220 vati
Naudas vienība: Sols = 100 sentimo

Naudas maiņa: Peru visvieglāk ir samainīt ASV dolārus. Citas valūtas apmainīt var tikai lielākajās pilsētās un ar lielu komisijas naudu. Naudu var mainīt bankās, maiņas punktos (casas de cambio), viesnīcās un pie ielu naudas mainītājiem. Visvieglāk naudu var samainīt maiņas punktos. Ielu naudas mainītāji var apkrāpt, tāpēc pie tiem labāk naudu nemainīt.

Kredītkartes: Vislabāk ir lietot Visa
Izmaksas: Peru nav īpaši dārga valsts. Lima un Kuzko ir visdārgākās vietas valstī. Ja ir ierobežoti līdzekļi dienā var iztikt ar apmēram 20-30 dolāriem. Ja izmitinās vienkāršā viesnīcā un ēd restorānos var pietikt ar apmēram 50 dolāriem dienā. Cenas luksus viesnīcās populārās vietās kā Maču Pikču var sasniegt 200 dolārus. Ēdiena izmaksas: par lētu ēdienu var samaksāt no 2 līdz 5 dolāriem, par vidēji dārgu no 5 līdz 10 dolāriem, par dārgu 10 un vairāk dolāru.
Dzeramnauda: Ir ierasts atstāt 10% lielu dzeramnaudu bāros, restorānos, gidiem. Taksometru vadītājiem parasti dzeramnaudu nedod.

Drošība

Kā visās pasaules lielākajās pilsētās, arī Peru bieži zog rokassomiņas. Daudzās viesnīcās ir seifi, kur ir ieteicams noglabāt savas dārglietas, naudu, pasi un aviobiļetes. Vietās, kur ir daudz cilvēku būtu jāuzmana rokas somas, video un fotoaparatūru u.c.
Braucot uz Amazoni ir nepieciešama vakcinācijas izziņa par poti pret dzelteno drudzi.

Nacionālā virtuve

Peruiešu virtuve ir viena no labākajām Dienvidamerikā un ir pazīstama ne tikai pēc tās izsmalcinātas garšas, bet arī pēc tās dažādības un spējas apvienot dažādu laiku un kultūru ietekmi. Pateicoties trīs reģioniem un okeānam Peru ir tirgu, kas piedāvā svaigus produktus, pārpilnība. Peruiešu kulinārijas vēstures aizsākumi ir meklējami inku un pirms-inku laikā. Peru ir daudz austrumniecisko restorānu. Valstī ir vairāk nekā 2000 ķīniešu restorānu, kurus sauc par “chifas”.

Inki

Daudz tika lietota kukurūza, kartupeļi un dažādas garšvielas. Vēl iecienīti bija “oca” (pupu dažādība) un saldie kartupeļi. Gaļa, ko ēda senie peruieši, bija “huanaco”, “pacollama”, brieža gaļa, stirnas gaļa, kā arī dažādus putnus “nunuma”. Augļi, ko audzēja inki, bija banāni, avokādo, papaijas, plūmes un milzīgi ananāsi. Vissvarīgākā garšviela ar ko pagatavoja ēdienus bija ko mūsidenās sauc par “aji” vai kā to sauca spāņi “pipari no Indijas”. Arī mūsdienās aji ir viena no vissvarīgākajām sastāvdaļām, ko lieto Peru virtuvē. Arī zvejniecībai bija nozīmīga loma inku virtuvē.

Valsts iekarošana noveda pie jaunu kultūru parādīšanos. Tas ietekmēja arī seno peruiešu virtuvi. No Eiropas ieplūda daudz jaunu ēdienu un to pagatavošanas veidu. Ēdieni, kas kļuva par vietējās virtuves sastāvdaļu, bija govis, vistas un truši. Tāpat tika ievesti kvieši. No augļiem un dārzeņiem tika ievesti lapu salāti, baklažāni, sīpoli, spināti, sparģeļi, “cilantro”, pētersīļi un vīģes, apelsīni, laims, persiki, āboli un ķirši. Cukurniedres ievešana padarīja iespējamu taisīt dažādus saldos ēdienus.

Informācija par valsti « PeruIzmitināšanas iespējas: Peru ir diezgan maza valsts salīdzinājumā ar tās kaimiņvalsti Brazīliju, tomēr valstī ir dažādas izmitināšanas iespējas. Valstī ir iespējams izmitināties pansijās, kempinga vietās, jauniešu kopmītnēs (hosteļos), viesnīcās, pašapkalpošanas vietās u.c.
Viesnīcas Peru svārstās no mazām, draudzīgām viesnīciņām līdz luksus amerikāņu tipa kūrortvietām. Tāpat Peru var noīrēt villu (uz ilgāku laika periodu, vai īsāku) vai vasarnīcu.

Transports: Peru ir liela valsts, tāpēc daudzi ceļotāji izvēlas lidmašīnas, lai pārvietotos pa valsti, ja ir ierobežots laiks. Publiskie autobusi ir viens no visvairāk lietotajiem garām distancēm. Uz lielākajiem ceļiem tie ir lēti, bieži iet un ir samērā ērti. Braucot no pilsētas uz pilsētu ir jāņem līdzi pase, jo to var pārbaudīt policijas kontroles punktos. Zādzības nakts autobusos nav nekas nedzirdēts Peru, tāpēc vislabāk ir izvēlēties braukt ar autobusu pa dienu vai arī, ja ir iespējams, lidot ar lidmašīnu. Vietējie autobusi ir lēni, lēti un pārpildīti; lai izkāptu no autobusa ir vienkārši jāpabļauj šoferim. Par taksometru cenām ir jākaulējas. Peru ir arī dzelzceļš. Tas ir lēts un diezgan ērts, bet ne pārāk drošs. Pārvietošanās ar laivām ir diezgan nozīmīga Peru austrumu zemienē. Kanoe laivas ar motoru tiek lietotas arī kā ūdens taksometri.

Vēsture

Pirmie Peru iedzīvotāji bija mednieki-vācēji, kas dzīvoja Peru piekrastes alās. Līdz 15.gs pirmajai pusei Inku impērija kontrolēja lielāko valsts daļu. 1525.gadā inku valsts bija visaugstāk attīstīta, tās teritorija pletās vairāk nekā 3200 km garumā gar Dienvidamerikas Klusā okeāna piekrasti. Pēc inku valdnieka nāves, valstī sākās pilsoņu karš starp diviem pretendentiem uz troni. Kad 1532.gadā ieradās neliela spāņu iekarotāju vienība, tā ieraudzīja pilnīgi izpostītu zemi. Spāņi drīz vien uzvarēja inkus, un jau 1533.gadā inku valsts bija spāņu rokās. 1535.gadā Fransisko Pizarro nodibināja Limu. Peru palika lojāla Spānijai līdz 1824.gadam, kad valsti atbrīvoja venecuēlietis Simons Bolivars un argentīnietis Jose de San Martins. 1879.gadā Spānija atdzina Peru par patstāvīgu valsti. 1879 – 1884 notika robežkari starp Peru, Čīli un Bolīviju. Valstu nesaskaņas par robežām noveda pie īsiem bruņotiem konfliktiem 1981. un 1995. gadu sākumā, bet 1998.gadā Peru un Ekvadoras valdība parakstīja vēsturisku miera līgumu un nozīmēja robežas.1999.gada beigās Peru un Čīle līdzīgi beidzot īstenoja 1929.gada vienošanos par robežām.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2025

Top.LV
Latvijas Reitingi