Horvātija - informācija par valsti

Horvātijas karte:
Horvātijas karte
Horvātijas karogs:
Horvātijas karogs
Horvātijas ģērbonis:
Horvātijas ģerbonis
Valsts platība:
56 542 km²
Iedzīvotāju skaits:
4 440 690
Oficiālā valoda:
horvātu
Galvaspilsēta:
Zagreba
Naudas vienība:
kuna (HRK)
Interneta domēns:
.hr
Tālsarunu kods:
+385

Valsts Centrāleiropas dienvidos, daļa - Balkānu pussalas rietumu daļā, viena no bijušajām Dienvidslāvijas republikām. Horvātija neatkarību pasludināja 1991. gadā. Pārvaldes forma – demokrātiska republika. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta – Zagreba. Nacionālā valūta – kuna.
Horvātija ir ANO locekle no 1991. gada, EDSO, Eiropas Padomes, NATO locekle no 2009. gada, Eiropas Savienībā kopš 2013. gada 1. jūlija.

Ģeogrāfija

Horvātija atrodas Centrāleiropas dienvidos, Balkānu pussalā, Platība 56 542 km², akvatorija platība – 33 200 km². Horvātijai pieder 1185 salas, no kurām apdzīvotas 67. Lielākās ir Krk un Cres.
Ziemeļos Horvātija robežojas ar Slovēniju (670 km), ziemeļaustrumos ar Ungāriju (329 km), austrumos ar Serbiju (241 km), dienvidos ar Bosniju un Hercogovinu (932 km) un Melnkalni (25 km). Valsts sastāv no kontinentālās daļas, kas, galvenokārt, atrodas Savas upes baseinā un garās, izstieptās Adrijas jūras piekrastes.

Klimats

Horvātijas ziemeļu daļā valda kontinentāls klimats, centrālajā daļā – kalnu, piekrastē – Vidusjūras tipa klimats. Gaisa temperatūra ziemā kontinentālajā daļā −10°C, kalnu rajonos no − 5°C līdz 5°C un no 0°C līdz +10°C – piekrastē. Vasarā augstākās gaisa temperatūras ir piekrastē, sasniedzot 25°C līdz 30°C, kalnu rajonos gaisa temperatūra nepārsniedz 15 - 20°C, bet kontinentālajā daļā aptuveni 25°C.

Iedzīvotāji

Valsts iedzīvotāju skaits ir ~ 4,3 miljoni. Saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas datiem 90,42 % ir horvāti, 4,36 % - serbi, 0,17 % bosnieši, kā arī ungāri, itāļi, slovēni, čigāni, albāņi, čehi, maķedonieši, melnkalnieši. Reliģiskais sastāvs: 86,28 % katoļi, 4,44 % pareizticīgie, 0,34 % protestanti, 1,47 % musulmaņi, ateisti 4,57 %, citu reliģiju piekritēji 2,9 %.

Kultūra

Valsts valoda – horvātu. Atsevišķās Istras pussalas pilsētās oficiālā ir arī itāļu valoda. Mazākumtautību valodas – serbu, slovēņu, ungāru, čehu, albāņu u.c.
Horvātijā notiek daudz festivālu un dažādu kultūras pasākumu. Zagrebā – festivāls "Mūzikas bienāle" (aprīlī), sv. Marka filharmonijas festivāls (jūnijā), ziedu izstāde jūnijā, Starptautiskais Jaunā teātra festivāls "Eurokaz" – jūnijā un jūlijā, multfilmu festivāls jūnijā, jūlijā – Folkloras festivāls, Zagrebas vasaras festivāls, Leļļu teātru festivāls augustā – septembrī , Starptautiskās džeza dienas oktobrī, kā arī Zagrebas Starptautiskais gadatirgus.
Dubrovnikā katru gadu februārī norisinās karnevāls un Sv. Blažē svētki, starptautiskais vasaras festivāls jūlijā – augustā, kā laikā skatāmi simtiem dažādi priekšnesumi. Roviņjā – svētceļojums veltīts svētajau Eifēmijai – 16.septembrī. Uz to ierodoas tūkstošiem ticīgo no visas Eiropas. Maija sākumā – regate Roviņja – Pesaro, augustā – Roviņjas gadatirgus, septembrī – jahtu sacensības.

Valūta

Naudas vienba Horvtijā ir kuna (1 kuna = 100 lipas). Valūtu iespējams samainīt bankās, valūtas maiņas punktos, pastā, tūrisma aģentūrās, bankās. Bankās parasti valūtas maiņa ir bez komisijas maksas, citās vietās 1 – 1,5 %. Bankas strādā darba dienās no 8:00 līdz 17:00, sestdienās līdz 13:00. Piekrastes kūrortos banku darba laiks iespēams līdz 19:00. Iespējama norēķināšanās ar MasterCard, American Express, Diners Club un Visa maksājumu kartēm.

Interesanti fakti

Horvātija ir kaklasaites (kravates) dzimtene! Trīsdesmitgadu kara laikā (XVII gs.) frančiem iepatikās horvātu kaklauti. Stāsta, ka francūži jautājuši horvātiem, kas tie ir. Horvāti, domādami, ka jautā – "kas Tu esi", atbildējuši – horvāts. Tā franču valodā ienācis vārds kravate – kaklasaite.

Horvātu rakstībā līdzās latīņu burtiem ilgi saglabājās glagolica! Vēļ XVIII gs.svinīgos gadījumos uzstādīja akmens plāksnes ar uzrakstiem glagolicā.

Horvātijas piekrastes dienvidu daļu no pārējās valsts atdala 25 km gara Bosnijas un Hercogovinas teritorija, kurā atrodas Neum pilsēta. Viduslaikos neatkarīgā Dubrovnikas republika, vēlēdamās nostiprināties pret Venēcijas ietekmi, atdevusi Osmaņu impērijai šauru zemes gabalu... Mūsdienās starp valstīm pastāv vienošanās, kas ļauj šo teritoriju šķērsot bez vīzas.

Agata Kristi medusmēnesi pavadījusi Dubrovnikā.

Žaks Īvs Kusto Adrijas piekrasti pie Horvātijas nosaucis par tīrāko jūru pasaulē.

Dalmāciešu suņu šķirne radusies Horvātijā, Zaostrogas klosterī skatāmajās freskās attēlēti dalmācieši...

Pasaulslavenais ceļotājs un pētnieks Marko Polo, iespējams, dzimis 1254.gadā Korčulas salā! Mūsdienās Polo ir izplatīts uzvārds salā.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2025

Top.LV
Latvijas Reitingi