Azerbaidžāna - informācija par valsti

Azerbaidžānas karte:
Azerbaidžānas karte karte
Azerbaidžānas karogs:
Azerbaidžānas karogs
Azerbaidžānas ģērbonis:
Azerbaidžānas ģerbonis
Valsts platība:
86 600 km²
Iedzīvotāju skaits:
8 621 000
Oficiālā valoda:
azeri
Galvaspilsēta:
Baku
Naudas vienība:
1 Azerbaidžānas manats (AZM) = 100 gepiki
Augstākā virsotne:
Bazarduzu Dagi (4 485 m vjl)
Garākā upe:
Kūra (Azerbaidžānas teritorijā – 915 km; Kopā – 1 515 km)
Lielākais ezers:
Kaspijas jūra (kopā 400 000 km²)
Robežvalstis:
Krievija ziemeļos, Gruzija – ziemeļrietumos, Armēnija rietumos un Irāna dienvidos.
Etniskais sastāvs:
azerbaidžāņi (86,7%), talysh tauta (4,9%), krievi (1,7%), armēņi (1,5%) citas tautības (2,6%). Vidējais iedzīvotāju mūža ilgums – 66 gadi.

Azerbaidžāna ir viens no senākajiem civilizācijas pavardiem. Tā ir valsts ar bagātu un senu vēsturi. Tagad Azerbaidžāna ir suverena, demokrātiska, laicīga, unitāra republika. Azerbaidžānas Republikas valsts neatkarība tika proklamēta 1991.gada 18.oktobrī, līdz ar ko tika pieņemt Konstitucionāls akts par valsts neatkarību. Nahičevānas Autonomā Republika ir Azerbaidžanas daļa.
Neatkarīgas Azerbaidžānas Republikas Konstitūcija tika pieņemta 1995.gada 12.novembrī. Atbilstoši Konstitūcijai valsts vara Azerbaidžānas Republikā tiek organizēta pēc varas sadalījuma principa. Likumdošanas vara pieder Parlamentam – Milli Medžlis. Milli Medžlis sastāv no 125 deputātiem, kuri tiek ievēlēti uz 5 gadiem. Valsts galva ir prezidents. Izpildvara arī pieder Azerbaidžānas Republikas prezidentam. Prezidentu ievēl uz 5 gadiem. Tiesu varu pārstāv Azerbaidžānas Republikas tiesas.

Vēsture

Kā liecina vēsturnieku dati, pirmie cilvēki Azerbaidžānas teritorijā dzīvojuši jau vēlajā Akmens laikmetā un pārstāvējuši tā saukto Qurucay kultūru, kas mājojusi alās. Apmēram 550. gadā pirms Kristus šo teritoriju iekaroja Ahamenīdu impērija. Pēc tās nāca grieķi un citas tautas, kas nodibināja Kaukāza Albāniju jeb pirmo Azerbaidžānas valsts aizmetni 323. gadā pirms mūsu ēras. Tālāko gadsimtu laikā valstij nemitīgi uzbruka dažādas varas un tautas. 1501. gadā valdnieks Ismail Hatai nodibināja centralizētu Azerbaidžānu valsti Safavilar. 1813. gadā Persija un Krievijas Impērija parakstīja slaveno Gulistan līgumu, kas kļuva par traģēdiju azerbaidžāņu tautai, jo Azerbaidžāna nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. Vēl pēc 10 gadiem Azerbaidžāna tika sadalīta starp Krieviju un Irānu. Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma Azerbaidžāna kopā ar Armēniju un Gruziju kļuva par daļu no īsu mūžu piedzīvojušās Transkaukāza Demokrātiski Federatīvās Republikas, kurai sabrūkot, 1918. gada 28. maijā tika proklamēta Azerbaidžānas Republika, iedibinot pirmo demokrātisko parlamentāro republiku musulmaņu pasaulē. Taču 1920. gada 27. aprīlī Padomju armija valsti okupēja. 1991. gada 18. oktobrī Azerbaidžāna atjaunoja savu neatkarību.

Ģeogrāfija

Azerbaidžāna ir lielākā un apdzīvotākā valsts Dienvidu Kaukāzā. Kopējais valsts zemes robežas garums ir 2648 kilometri, savukārt piekrastes – 800 km. Azerbaidžānas teritorija stiepjas 400 km no ziemeļiem un dienvidiem, un 500 km no rietumiem un austrumiem.
40% valsts teritorijas klāj 3 kalnu grēdas – Lielais Kaukāzs, Mazais Kaukāzs un Talysh kalni. Augstākais Azerbaidžānas punkts ir Bazarduzu kalns (4466 m). Jāpiebilst, ka Azerbaidžānā atrodas gandrīz puse visas pasaules dubļu vulkānu.
Galvenie valsts ūdens avoti ir virszemes ūdeņi, taču tikai 24 no 8350 valsts upēm ir garākas par 100 kilometriem. Visas upes ietek Kaspijas jūrā. Lielākais Azerbaidžānas ezers ir Sarisu, savukārt, garākā upe – Kur (1515 km).

Administratīvais iedalījums:

Azerbaidžāna iedalās 59 rajonos, 11 pilsētu apgabalos un vienā autonomajā republikā – Nahičevānā, kuras valdību ievēl tās parlaments.

Vietas ko apskatīt

Naftas atradnes

Atrodas Baku, Kaukāzā lielākās atradnes, lielākā daļa British Petrolium pārvaldījumā, saskaņā ar “Gadsimta līgumu”, kura noslēgšanas vietu arī var apskatīt. Azerbaidžānas naftas atradnes ievērojamas ar to, ka te iegūst arī balto naftu.

Baku

(uguns pilsēta) atrodas Abšeronu pussalas dienvidrietumos. Tās ievērojamākās un administratīvās ēkas ir izkārtotas amfiteātra veidā ap gleznainu Kaspijas jūras līci. Klimatu var raksturot kā sausu, subtropu. Pirmie ieceļotāji ieradās jau ap 2.gs.p.m.ē. un apmetās šeit uz dzīvi. Baku pilsēta pirmo reizi ir pieminēta Arābu manuskriptos 8.gs. Līdz pat 19.gs. Baku pilsētas teritorija tika ieskauta ar aizsargsienu (22 hektāri). Icheri Sheker (iekšpilsēta) ir Baku pilsētas pirmssākumi, līdzīgi Vecrīgai Rīgā. Būtībā Icheri Sheker ir kā milzīgs brīvdabas muzejs zem klajas debess, un tā atspoguļo Baku pilsētas pirmssākumus un vēsturisko attīstību. Icheri Sheker šaurajās ieliņās tika uzņemta visiem pazīstamā filma “Briljantu roka”.
No XIX gs. Baku tika veidota par lielu industriālo centru. Šodien Baku dzīvo 3,5 milj. iedzīvotāji. Tā ir naftas ieguves un pārstrādes centrs. Baku ir moderna un strauji progresējoša pilsēta.
Viesojoties Baku, Jūs apskatīsiet daudz vēsturisku pieminekļu, pastaigāsiet pa “Iekšpilsētas” šaurajām ielām. Varēsiet iepirkties daudzajos suvenīru veikalos, nogaršot vietējo un citu tautu gardos ēdienus. Jūs visur pavadīs draudzīgā un laipnā vietējo iedzīvotāju attieksme, jo Baku ir droša pilsēta.

Sens albāņu ciemats

Veicot pētījumus un izrakumus Kaukāza kalnos netālu no Šeki, tika konstatēts, ka te atradusies seno albāņu ciemati. Ciematā tika restaurēta senā albāņu baznīca. Restaurācijai finansiālu atbalstu sniedzis pazīstamais Tūrs Heijerdāls, kurš uzskata, ka senie albāņi ir tiešie skandināvu vikingu priekšteči. Izrakumos atrastais liecina, ka albāņi bijuši ļoti gara auguma. Virs 200 cm, gan sievietes, gan vīrieši. Visi zilacaini un gaišiem matiem. Pats cienatiņš atrodas augstu kalnos un ir saglabājis senatnes elpu.

Paklāju muzejs

Atrodas Baku. Paklāju rakstos sievietes atainoja visu savu dzīvi – priekus, bēdas, laulības u.t.t. līdz pat nāvei. Agrāk, līgavu vērtība tika vērtēta paklājos. Katrā reģionā raksturīgas savas paklājos ieaustās krāsas un zīmējumi.

Dubļu vulkāni

Dubļu vulkāni atrodas 70 km no Baku. No šiem vulkāniem izvirst dubļi, kuri ir ļoti ārstnieciski – viens no interesantākajiem apskates objektiem.

Albāņu baznīca

Paši albāņi tiek uzskatīti par Skandināvu vikingu priekštečiem. Izpētot apbedījumus noskaidrojies, ka tie bijuši ļoti gara auguma cilvēki apmēram 2.20 m- 2.30 m, gaišmataini ar spilgti zilām acīm. Arī šobrīd Kiš ciematiņā dzīvo cilvēki gan tumsnēji, bet zilacaini. Albāņu baznīcas atjaunošanā un sakopšanā piedalījies arī Tūrs Heijerdāls. Nokļūšana uz ciematu ir pa gleznainiem Kaukāza kalniem. Pats ciemats izveidots no akmeņiem būvētām mājām.

Atashgjah - Uguns piekritēju templis

Tas ir uzcelts “mūžīgās nedziestošās” uguns vietā. Gāze, kas izdalās no zemes uztur šo mūžīgo uguni.

Šeki hanu pils

Šeki hanu pils ir celta 1762.gadā, neizmantojot nevienu naglu vai skrūvi. Tā ir visapbrīnojamākā celtne šajā laikmetā, par kuru Šeki iedzīvotāji ir īpaši lepni. Šeki hanu pili rotā sienu krāsojumi, kas krāsoti ar dabīgām krāsām, un par katru no tiem ir sava teika.

Šeki

Sens kultūras centrs Azerbaidžānā. Pilsēta dibināta vairāk nekā pirms 2700 gadiem. Tā atrodas 370 km no galvaspilsētas Baku. Tā kā pilsēta ir bijusi postīta vairākas reizes, tad lielākā daļa no vēstures un arhitektūras pieminekļiem saglabājušies, sākot no XVI – XIX gadsimta. Daudzus gadsimtus Šeki ir bijusi ievērojama kā zīdtārpiņu audzēšanas centrs. Rieksti, tabaka, augļi, dārzeņi, labība, lopkopība – aktuāli Šeki pilsētai. Šeki pilsētas juvelieri, podnieki, gravieri, konditori ir slaveni meistari ne tikai Azerbaidžānā, bet arī ārpus tās.
Šeki rajons ir slavens ar saviem ēdieniem. Kā izcils kulinārijas šedevrs ir ēdiens Piti, tāpat te ir speciāla Šeki halva, rozā cukurs u.c. lietas. Neatņemama sastāvdaļa Azerbaidžāņu kultūrā ir galda kultūra. Pie galda tiek pavadīts ļoti daudz laika. Tādēl arī ēdieni ir izcili garšīgi un daudzveidīgi.

Karavan saraj

Celts XIV – XVI gadsimtā. Tās izmantoja nogurušie tirgotāji, izvietojot tur savas karavānas un apmetoties paši. Pašlaik tur ir izveidota viesnīca, kafejnīca, suvenīru veikali.

© Tūrisma firma "Ar-Tur", 2001 – 2025

Top.LV
Latvijas Reitingi